Kā māksliniece Ilva Bekmane ienesa košu pavasari SPIIKIIZI telpās


SPIIKIIZI siena, glezna, māksliniece, ziedi

Tuvojoties aukstajam un pelēkajam gada laikam, SPIIKIIZI Baltajā telpā uzplauka mūžīgs pavasaris, pateicoties māksliniecei Ilvai Bekmanei. Vienu no telpas sienām tagad rotā košās krāsās tapis mākslas darbs ar ziediem un taureņiem, atgādinot vēl nesenās siltās vasaras dienas. Teju visiem jau zināms, ka SPIIKIIZI vienmēr bijusi vieta, kur piepildās lielāki un mazāki sapņi. Sienas apgleznošana bijis viens no mākslinieces Ilvas sapņiem, kuru nu izdevies piepildīt.


Šī bijusi pirmā reize, kad māksliniece gleznojusi tik liela formāta gleznu. Projekts sākotnēji bijis kā izaicinājums, jo nav bijis zināms, cik ilgu laiku un krāsas tas prasīs.

Viss atklājās procesā. Man parasti skice prims lielās gleznas tapšanas ir ļoti aptuvena, jo visa “maģija un rezultāts vienmēr veidojas procesā, intuitīvi sekojot iekšējiem impulsiem,” par pieredzi stāsta Ilva.






Māksliniece ir apsolījusies nenodot savas sajūtas un neiet pret tām, veidojot gleznu tieši tādu, kādu sirds kāro. SPIIKIIZI ļāva Ilvai sienu apgleznot pēc viņas pašas ieskata, nenoliekot nekādus noteikumus un neieliekot viņas radošo garu rāmī.


“SPIIKIIZI man deva pilnīgu brīvību, kurā varēju piedzīvot šo radīšanas maģiju, neklusinot to krāsaino mākslinieku, kas manī sēž. Jāsaka, ka tāds ir arī ir gleznas vēstījums, kuru vēlos nodot citiem - uzticēties sev, kļūt vairāk par sevi pašu, uzdrīkstēties, spert soļus un nenodot savu iekšējo skolotāju, kas iekšēji mūsos vienmēr čukst un zina, kas būtu vislabākais solis mums katram,” par savu gara darbu stāsta māksliniece.


Apziņa, ka lielā siena būs pieejama apglenzošanai, radījusi Ilvai ārkārtīgu sajūsmu, kuru uztvērusi kā zīmi, ka ir uz pareizā ceļa.

“Šādu tīru un neviltotu prieku es uztveru kā pavedienu, ka esmu uz pareizā ceļa. Tas ir mans iekšējais kompass - radīt lietas, kuras man ir sajūsma, interese, aizrautība radīt. Šī sajūta turpinājās arī radīšanas procesā, kurā man burtiski aizskrēja laiks,” par procesā piedzīvotajām sajūtām runā Ilva.


Māksliniece arī stāsta, ka nozīmīga bijusi klātesamības sajūta un fakts, ka glezna tapusi ārpus ierastās vides.

“Man ļoti patika tieši sienas apgleznošanas process, jo ir tāda pilnīga klātesamības sajūta. Daudz maina arī tas, ka esmu ārpus savas ierastās vides, kas patiesībā man palīdzēja likt fokusu uz radīšanas procesu.”



Šis gleznojums iedvesmo ne tikai SPIIKIIZI darbiniekus un klientus, bet arī pašu māsklinieci, kura nu sapņo apgleznot vēl lielākas un dažādākas sienas.


“Iedomājos, ka būtu interesanti apgleznot kādas mājas fasādi pilsētvidē. Domāju, ka mēs ikviens sajūtam, kādas emocijas mums rada ar nesaprotamiem grafiti apgleznotas mājas sienas un kādas ir sajūtas, ja palūkosimes uz šo pašu sienu, kas būtu apgleznota ar ziediem, košām krāsām un kalpotu kā krāsu terapija” par to, cik nozīmīgas ir gleznu radītās sajūtas un to ietekme uz gleznu patērētajiem, stāsta gleznas autore.


Šobrīd telpa ar apgelznoto sienu šķiet daudz siltāka. Enerģiskās krāsas ļauj darbiem un domām raisīties ātrāk. Blakus gleznai gribas būt radošam un ļaut uz āru nākt tai savai daļai, kura ir pilna ar košumu.


Lai arī SPIIKIIZI apmeklētāji ikdienā redz pabeigto darbu un gūst enerģiju no tās pabeigtās formas, Ilvai svarīgs ir arī pats gleznošanas process. Uz jautājumu, ko māksliniecei nozīmē gleznošana, viņa atbild, ka tas ir instruments ar kuru viņa komunicē, ar pasauli.


“Gleznošana ir mans instruments, caur kuru komunicēju ar pasauli, ar kuru iepazīstu un atklāju vairāk sevi, kā iegūstu mieru, enerģiju, iedvesmu, jēgpilnību. Gleznojot man ir sajūta, ka esmu īstajā vietā un daru tieši to, kas man būtu jādara. Jāpiemin, ka šī sajūta man uzreiz neatnāca, kad pirmo reizi paņēmu otu rokās. Tas bija ilgstošāks process. Gleznošana bija ideja, kuru man nebija iespējams aizmirst. Tā vienmēr atgriezās. Un tad galu galā atgriezās mirklī, kad man tā bija visvairāk vajadzīga. Droši vien biju izgājusi savas pieredzes, kas man ļauj mācīties gleznot patiesi,” stāsta Ilva.


Glezna ir ļoti koša, tā sevī ietver tirkīzilo, dzelteno, sarkano, zaļo un daudzas citas krāsas. SPIIKIIZI melnbaltajā interjerā tā uzreiz pievērš uzmanību un parāda, ka arī ļoti nopietnas vietas, lietas un procesi var būt koši, krāsaini un radīt prieku. Pareizās krāsu kombinācijas un simboli rada cilvēkos attiecīgas emocijas un sajūtas.


Gan katrai krāsai, gan motīvam gleznā ir sava nozīme. Daudzi noteikti jau zina par krāsu terapiju, kuru izmanto, lai palīdzētu cilvēkam justies mentāli un fiziski labāk. Ar šādu domu arī Ilva strādajusi pie savas lielformāta gleznas.


“Katrai krāsai, kuru izmantoju, ir savs tulkojums. Varētu to nosaukt par krāsu terapiju, bet to esmu iztulkojusi, iedziļioties savās sajūtās, nevis sekojot grāmatām. Ne visi mani gleznojumi ir tik koši, bet tieši šogad tapušās gleznas ir ļoti košas. Šķiet, ka šis ir laiks, kad daudz vairāk prasās dzīvesprieka, enerģijas, iedvesmas, uzdrīkstēšanās. Ik viens, kurš būs pastaigājies pa muzeju un mazliet iedziļinājies gleznās, sapratīs, ka katra glezna raisa citu sajūtu. Viena raisa prieku, otra skumjas, trešā bailes, ceturtā bijību. Ir ļoti dažādi. Šo efektu panāk gan krāsas, gan formas, gan vizuālais vēstījums, gan arī, manuprāt, mākslinieka domu gājiens radīšanas procesā.


Es pati esmu piefiksējusi to, ka pastaigājoties pa lieliem muzejiem, es jūtos ārkārtīgi nogurusi. Sajūta, ka gleznas ir kā būtnes, kas izsūc no manis enerģiju. Tādēļ es pati koncentrējos uz krāsām, simboliem un kompozīcijām, kas, manuprāt, dod enerģiju, dzīvesprieku, iedvesmu. Tādēļ daudz izmantoju dabas motīvus - ziedus, kas simbolizē atvērtību, ziedošumu, atvērtu sirdi, skaistumu, dažādību. Ogas, kas simbolizē auglīgumu, sulīgumu, transformāciju. Taureņus, kas simbolizē pārmaiņas, lielu cikliskumu, mazo soļu nozīmīgumu, utt. Savukārt krāsas, kuras izmantoju šajā gleznā arī manā izprantē ir ar simbolisku nozīmīgumu. Tirkīza krāsa man asociējas ar saules pielietu okeānu, tīrību, viedumu, intuīciju. Dzeltenā krāsa man simbolizē prieku, enerģiju, siltumu un nebaidīšanos izcelties. Rozīgā krāsa ir ļoti vieda krāsa, kas izpaužas kā vieds maigums manās gleznās, gluži kā glātsts un apskāviens. Savukārt zaļās manās sajūtās vienmēr bijusi harmonijas un balansa krāsa. Tā rada sajūtu, kad mēs ejam garās pastaigās cauri mežam un atgriežamies mājās atveldzējušies,” gleznas būtību izstāsta tās radītāja.


SPIIKIIZI vienmēr bijusi vieta, kur idejas autors var pieredzēt tās piedzimšanu. Šeit neviens netiek ierobežots, idejas un to izpildījums netiek likts rāmjos. Te katrs var būt tāds kā ir, atrast savu izaicinājumu un doties pretī mērķim.